Redaktora sleja: Vēsturisks “Jegozas” izdevums
Sveiki, tauta! Šodien jūs atverat pēdējo, vēsturisko “Jegozas” numuru, un, iespējams, vēl līdz galam neapzināties, ko tas nozīmē. Jā, jā, vairs nebūs čaukstošu lapu, svaigas tintes smaržas, nesaprotamu zīmējumu un mīlestības apliecinājumu, kas paslēpti starp rindām. Viss. The end. Priekškars.
Bet nesteidzieties saraukt pieri! Tas nav vienkārši beigas — tas ir jaunas ēras sākums. Mēs neatvadāmies — mēs pārceļamies! Nākamgad “Jegoza” iznirs jau citā formātā — digitālā, elastīgā, dzīvā un neprātīgi interaktīvā. Tāpēc gatavojiet laikus, mēmus, storijus un radošas idejas — mēs vēl sevi parādīsim! Bet šis numurs ir īpašs. Tas ir kā pēdējais skolas albums: gribas šķirstīt lēnām, atceroties, smaidot un dažbrīd arī noslaukot kādu asaru.
Maijs vienmēr smaržo pēc “pēdējo reizi”: pēdējās stundas, pēdējie starpbrīži, pēdējie skolas joki un, protams, pēdējais zvans mūsu divpadsmitajiem. Puiši un meitenes, jūs esat uz finiša taisnes — priekšā eksāmeni, pieaugusī dzīve, lielas izvēles un milzīgas iespējas. Tas ir satraucoši, mazliet biedējoši, bet arī nenormāli forši. Mēs gribam jums pateikt: jūs tiksiet galā. Tiešām. Ja jūs esat nonākuši līdz šim numuram kopā ar mums, tad jūs jau protat vienu no galvenajām superspējām — abeigt iesākto līdz galam.
Šis izdevums ir kā laika kapsula. Šeit ir viss: reportāžas no notikumiem, viedokļi, jūsu teksti, nedaudz huligānisma, šķipsniņa nostalģijas un, protams, daudz mīlestības. Mēs apkopojam rezultātus, atceramies, kā dzīvojām pēdējos mēnešos, un sutām sveicienus nākotnei. Un vēl — mēs izsakām pateicību visiem, kas “Jegozu” padarīja par to, kas tā bija, – visiem autoriem, lasītājiem, kritiķiem un faniem.
Bez jums nebūtu nekā. Tāpēc, kamēr kāds kravā burtnīcas, bet kāds izvēlas kleitu pēdējam zvanam — mēs atvadāmies no papīra, bet ne no jums.
Uz tikšanos jaunajās platformās!
